Pierakstos pēc dažu gadu pauzes.
Elpoju, lidoju, .. bet bez entuziasma.
Izdegšanas sindroms, kam pamatā balonistu attiecību neatraisāmie mezglojumi, Baltijas simtgadei veltītā balona projekta neīstenošana utt. utt.
Laikam jau tā ir, ka "vecums nenāk viens".
Nedaudz sevi uzlādēju "brīnumzemē" - mežos. Atgriezos pie O-karšu gatavošanas. Akenstakas Kāšu purvs 2017.gada Siguldas kausiem, bet šogad Braslas labais krasts, arī S! kausiem augustā. Nav viegli, jo jau 4.-5. darba stundā kājas sāk ķerties un līdzsvars zūd. Tomēr patīk un izbaudu jauno tehnoloģiju (LIDAR, OCAD) iespējas, atceroties un salīdzinot fanātisko darbošanos "akmenslaikmetā", pirms 40-30 gadiem.
Nav jau tā, ka pēdējos gados nekas nenotika. Iznāca manu bilžu fotogrāmata "Lidojumā!", bija fotoizstāde Luksemburgā, rekordlidojumā pārlidoju Latvija no Krāslavas līdz Kandavai, uzrīkoju O-Retro pasākumu atceroties 1975.gada OS daudzdienas Cēsīs, notika vēsturiskā 1992.gada pirmā lidojuma atkārtojums ar seno ekipāžu lidgrozā, u.c.
2014.IV.
2014.IV.
2015.III.
2015.III.
2015.VII.
2015.VII.
2015.VII.
2015.VII.
2015.VII.
2015.VII.
2016.II. Love Cup, Jēkabpils
2017.II. Krāslava
2017.II. Virs Sēlijas ceļā uz Kandavu
2017.04.04. Lidojuma 25 gadi.
2017.04.04.
2017.04.04.
Taču patreiz esmu bedrē, no kuras jātiek ārā. Kārpīšos ...




